Spēles laikā var notikt dažādas situācijas. Dažas, kā piespēles vai izklupieni, var būt vienkāršas, bet soda vai stūra sitieni - sarežģītāki.
Izklupiens ir mēģinājums atņemt pretiniekam bumbu. Veiksmīga izklupiena gadījumā tas arī izdodas. Neveiksmīgi izklupieni spēles ziņojumā parasti netiek atspoguļoti. Izklupienam var sekot brīvsitiena piešķiršana par labu otrai komandai, kā arī noraidījums vai brīdinājums (arī kopā ar brīvsitienu). Neveiksmīgi izklupieni savā soda laukumā var tikt sodīti ar 11 metru soda sitienu.
Veiksmīga izklupiena varbūtību galvenokārt ietekmē tā izdarītāja divcīņu prasme. Spēlētājs ar bumbu savukārt var apgrūtināt izklupienus ar savu divcīņu prasmi, ātrumu un taktiku.
Varbūtību, ka neveiksmīgam izklupienam sekos brīvsitiens vai kartītes parādīšana, ietekmē abu iesaistīto spēlētāju ātruma un taktikas prasmes.
Piespēle ir viena no pamata situācijām spēlē. Tas, vai piespēle būs precīza ir atkarīgs no augstākās piespēles prasmes vienam no spēlētājiem. Piemēram, ja piespēli dos spēlētājs ar piespēļu prasmi 1 spēlētājam ar prasmi 3, tad vēra tiks ņemta otrā spēlētāja prasme.
Jebkuram pretiniekam, kurš atrodas reģionā no kura tiek izdarīta, vai saņemta piespēle ir iespēja to pārtvert. Bloķēšana un divcīņu prasmes noteiks iespēju piespēli pārtvert. Otras komandas spēlētāji izmanto savu divcīņu prasmi, lai nepieļautu bumbas pārtveršanu.
Piespēlējot var arī kļūdīties, kas var novest pie auta iemetiena, vai pat stūra sitiena pretiniekam.
Sitiens ir visizplatītākais vārtu gūšanas paņēmiens. Sitiens notiek tad, kad spēlētājs, kuram ir bumba raida to vārtu virzienā.
Tas, vai sitiens sasniegs mērķi ir atkarīgs no spēlētāja sišanas un vārtsarga bļoķēšanas prasmēm. Aizsargi, kas atrodas reģionā, no kura tiek izdarīts sitiens, ar savām bloķēšanas un divcīņu prasmēm samazina iespēju gūt vārtus. Uzbrūkošās komandas spēlētāji šajos reģionos ar šīm prasmēm pazemina aizsargu ietekmi traucēt sitienu. Sitieniem no attāluma ir svarīga arī spēka prasme.
Nedaudz smalkāks vārtu gūšanas veids ir sitiens kombinācijā ar rezultatīvu piespēli.
Rezultatīvas piespēles izdošanās iespēja ir atkarīga no tā spēlētāja, kurš to izpilda, piespēļu prasmes. Augsta piespēļu prasme atvieglos sitējam gūt vārtus.
Sitiena fāzē izdošanās iespēja ir līdzīga kā parastam sitienam, bet vārtsarga un aizsargu ietekme ir mazāka. Tas padara rezulatīvu piespēli par labāko veidu, kā uzlaust spēcīgas aizsardzības. Protams, pastāv iespēja, ka piespēle tiks pārtverta, bet risks var ataisnoties, jo sitiens biežāk būs precīzs.
Tavi spēlētāji pašī izlems, vai censties sist, vai mēģinās atdot rezultatīvu piespēli. Šos lēmumus var ietekmēt tādas īpašās prasmes, kā "savtīgs" un "komandas spēlētājs", kā arī spēlētāju pozīcija laukumā. Neskatoties uz prasmēm, pussargi vienmēr centīsies vairāk piespēlēt, bet uzbrucēji sist.
Sākot ar 14. sezonu, pēc centrējuma pastāvēs iespēja, ka uzbrucējs varēs to atdod atpakaļ pussargam, lai tas izpilda sitienu. Izdošanās iespēja šādiem vārtiem gan būs mazāka. Pussargam nav nepieciešama sišanas prasme, lai gūtu vārtus, bet tā uzlabos izdošanās iespēju.
Jebkurš sitiens vai piespēle, teorētiski, var novest pie stūra sitiena. Tas tiek piešķirts, ja bumba šķērsos laukuma gala līniju no komandas, kura aizsargājas, spēlētāja. Stūra sitiena izpildes laikā visi spēlētāji ieņem savas īpašās pozīcijas. Uzbrūkošās komandas aizsargi pienāks daudz tuvāk uzbrukumam (it īpaši tie, kuriem ir trenēta sišanas prasme). Daži spēlētāji vienmēr paliks aizsardzībā, gadījumā, ja stūra sitiens tiek pārtverts.
Komanda, kura aizsargājas, izretojas ap savu soda laukumu. Spēlētāji ar lielāko divcīņu un bloķēšanas prasmi atradīsies soda laukumā.
Stūra sitiena izpildītāja piespēļu prasme noteiks to, kurā reģionā tas piespēlēs. Jo augstāka šī prasme, jo lielāka iespēja bumbu nogādāt reģionā, kurš ir potenciāli bīstams uzbrukumam.
Visiem spēlētājiem šajā reģionā ir iespējas iegūt bumbu izmantojot savu divcīņu prasmi. Ja uzbrūkošās komandas spēlētājs tiek pie bumbas, tas uzreiz izdarīs sitienu. Aizsardzības nozīme tajā brīdī mazināsies, jo šī straujā situācija rada apmulsumu aizsargos.
Ja aizsargs iegūst bumbu pēc stūra sitiena, tad spēle turpinās ierastā gaitā. Ja uzbrūkošā spēlētāja, pie kura nonāk bumba, sišanas prasme ir ļoti zema, pastāv neliela iespēja, ka tas nesitīs pa vārtiem, bet bumbu paturēs.
Ja bumbu iegūst vājš aizsardzības spēlētājs, tad pastāv iespēja, ka tas nesavaldīs bumbu un tiks piešķirts vēl viens stūra sitiens. Šāda iespēja palielinās, ja aizsargam ir zema divcīņu, bloķēšanas, un taktikas prasme (tiek ņemta vērā augstākā no trim).
Tiešais brīvsitiens tiek piešķirts pēc izklupiena, kurš noved pie noteikumu pārkāpuma. Var tikt piešķirta kartiņa.
Ja pārkāpums tiek izdarīts reģionos, no kuriem var gūt vārtus (skat "spēles pamati"), tad no tiešā brīvsitiena ir iespējams bumbu raidīt vārtos.
Tiks izmantota piespēļu prasme un izdošanās iespēju palielina spēks. Arī sišanas prasme var nedaudz palīdzēt.
Vairākums spēlētāju, no komandas, kuras aizsargājas, pietuvosies soda laukumam. Visi spēlētāji soda laukumā izmanto divcīņu prasmi, lai samazinātu sitiena izdošanās iespēju.
Tiešais brīvsitiens var būt precīzs "pa taisno", vai arī tikt novirzīts vārtos no jebkura cita spēlētāja, gan no savas komandas, gan no pretinieku. Pēc brīvsitiena izpildes ir iespējams arī iegūt stūra sitienu.
Līdzīgi, kā stūra sitiena fāzē, arī pēc tiešā brīvsitiena, ja aizsargs iegūst bumbu un to patur, spēle atsākas normāli.
Savainojumu fāze notiek, kad spēlētājs gūst traumu. Visiem spēlētājiem ir vienādas iespējas iegūt traumu, neskatoties uz to, cik bieži tie spēlē ar bumbu, vai cik labie tie būtu.
Īpašības, kā "izturīgs" un "neizturīgs" ietekmēs traumas iespēju, kā arī klīnika.
Vairums traumu ir niecīgas un tiek ātri izārstētas, bet pastāv iespēja, ka spēlētājs tiek savainots uz ilgu laiku. Klīnika palīdzēs spēlētājiem ātrāk atlabt un samazinās iespēju gūt traumas.
Ja spēlētājs tiek savainots un komandai ir pieejamas spēlētāju maiņas, tad šis spēlētājs automātiski tiek nomainīts. Ja šim spēlētājam bija paradzēta maiņa spēles gaitā, tad šajā brīdī to vienmēr nomainīs paradzētais spēlētājs. Ja maiņa nebija plānota, tad dators izraugās piemērotu maiņu no mača rezervistiem.
11 metru soda sitiens ir sitiena fāze, kurā nepiedalās aizsargi. Visu nosaka attiecība starp uzbrucēja sišanas prasmi un vārtsarga bloķēšanu. Spēks dod nelielu bonusu uzbrucējam, bet ātrums vārtsargam.
11 metru pēcspēles sitienu sērijā, izpildot sitienu, spēlētājs var izmantot arī divcīņu, bloķēšanas un piespēļu prasmi, bet ar -0.75 bumbu samazinājumu.
Kad bumba pēc neveiksmīgas piespēles atstāj laukumu tā sānos, tiek veikts sānu iemetiens. Spēlētājs bumbas ievadīšanai atpakaļ spēlē izmanto piespēļu prasmi. Pretinieks var pārtvert šo bumbu izmantojot divcīņu prasmi.
